SIA “Rīgas nami’’ ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo sociālo dzīvojamo māju, citu īpašumu un galvaspilsētas iestāžu, pašvaldības tirgu teritoriju un tajās esošo ēku apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs.
“Rīgas namu” apsaimniekošanā ir 67 dzīvojamās mājas, no kurām 18 ir sociālās mājas ar kopumā vairāk nekā 6120 dzīvokļiem.
Dzīvokļu īrniekiem nodrošinām kvalitatīvus dzīvojamo māju uzturēšanas pakalpojumus – koplietošanas telpu un teritorijas apgaismošanu, elektroenerģiju inženierkomunikāciju ierīcēm un ugunsdzēsības signalizācijai, liftu un ārdurvju kodu sistēmu darbību, kā arī vairākās mājās - videonovērošanu un individuālu siltumenerģijas skaitītājus un citus pakalpojumus.
APSAIMNIEKOŠANAS JAUTĀJUMI
Ar dzīvokli un mājas apsaimniekošanu saistītus jautājumus/problēmas piesaki pa tālruni 82820
AVĀRIJAS DIENESTS
Ja dzīvoklī/dzīvojamā mājā radusies avārijas situācija, bezmaksas avārijas novēršanas darbus piesaki pa tālruni 80009917
IESNIEGT SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMUS / APMAKSĀT RĒĶINUS
Jūsu ērtībai esam izveidojuši klientu apkalpošanas elektronisko sistēmu, kurā varat viegli un ātri:
- Iesniegt ūdens un elektrības skaitītāju rādījumus;
- Apskatīties dzīvokļa rēķinus un tos arī apmaksāt;
- Pieteikties dzīvokļa komunālo pakalpojumu rēķinu elektroniskai saņemšanai.
KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Ērtākai mājokļu klientu apkalpošanu klātienē no 2023. gada septembra darbojas SIA "Rīgas nami" izveidots Mājokļu klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Brīvības ielā 49/53.
Ja esat noslēdzis līgumu par dzīvokļa īri sociālajā dzīvojamā namā un ja radušies jautājumi par līgumu slēgšanu, grozījumu veikšanu tajos, palīgtelpu iznomāšanu, autostāvvietu nomu, autostāvvietu caurlaižu izsniegšanu un citus jautājumiem, kas saistīti ar sociālās palīdzības dzīvokļu apkalpošanu, varat vērsties šajā centrā pie klientu apkalpošanas un līgumu slēgšanas speciālistiem.
Klientus Mājokļu klientu apkalpošanas centrā pieņem darba dienās pēc iepriekšēja pieraksta, iepriekš piesakoties pa tālruni 66957198 vai 28599677.
Mājokļu klientu apkalpošanas centra darba laiks:
Pirmdiena: 8.30-18.00
Otrdiena: 8.30-17.00
Trešdiena: 8.30-17.00
Ceturtdiena: 8.30-17.00
Piektdiena: 8.30-16.00
“Rīgas namu” Mājokļu klientu apkalpošanas centru var uzskatīt kā vienas pieturas aģentūru, kur virkni jautājumu, kas saistīti ar dzīves vietas nodrošināšanu, var risināt vienviet, - jo centrs atrodas tajā pašā ēkā, kur ir Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kas savukārt pieņem lēmumus par dzīvokļu izīrēšanu.
ATBILDES UZ BIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM
Man ir parāds, vai ir iespēja vienoties nomaksāt parādu pa daļām?
Ja esat nonācis finansiālās grūtībās un uzkrājis parādsaistības, SIA “Rīgas nami” (turpmāk – RN) piedāvā pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju iedzīvotājiem vienoties par parāda pakāpenisku nomaksu uz laiku, kas nav ilgāks par 12 (divpadsmit) kalendārajiem mēnešiem, sadalot parāda atmaksu proporcionāli t.i. vienādos ikmēneša maksājumos. Papildus minētajiem maksājumiem, dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir jāveic ikmēneša rēķinu apmaksa pilnā apmērā. Vienoties par parāda pakāpenisku nomaksu iespējams ne vairāk kā divas reizes divu kalendāro gadu laikā.
Nepieciešamības gadījumā, Dzīvojamo māju iedzīvotājiem lūgums sazināties ar RN Juridisko nodaļu, pa tālruni 67809638 vai elektroniski uz e-pasta adresi vikija.bisere@rigasnami.lv vai rigasnami@rigasnami.lv.
Kāpēc rēķinā ir iekļauta maksa par nekustamā īpašuma nodokli, ja es neesmu dzīvokļa īpašnieks, bet tikai īrnieks, un kā tā tiek aprēķināta?
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantu nekustamā īpašuma nodoklis ir obligātais maksājums, kas maksājams papildus īres maksai, proporcionāli dzīvojamās telpas platībai. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”. RN aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, sadalot Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksāšanas paziņojumā norādīto nodokļa summu par attiecīgo māju proporcionāli mājas dzīvokļu platībai, aprēķinu veicot katram dzīvoklim un minēto aprēķinu iekļaujot rēķinā, kas tiek izsniegti īrniekam.
Vai iespējams piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu invalīdiem?
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. pantu nekustamā īpašuma nodoklis ir obligātais maksājums, kas maksājams papildus īres maksai, proporcionāli dzīvojamās telpas platībai. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”. RN aprēķina īrniekiem nekustamā īpašuma nodokli, sadalot Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksāšanas paziņojumā norādīto nodokļa summu par attiecīgo māju proporcionāli mājas dzīvokļu platībai. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka pašvaldības noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides saņem tikai tās fiziskās personas (pensionāri, invalīdi, maznodrošinātie), kurām dzīvoklis ir īpašumā.
Lūdzu veikt komunālo pakalpojumu maksas pārrēķinu sakarā ar savu un bērna prombūtni.
Līdz 2013. gada septembrim Ministru kabineta 12.12.2006. noteikumos Nr. 999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” bija šādi punkti:
“8. Ja īrnieks vai persona, kura uz tiesiska pamata dzīvo dzīvoklī (turpmāk - dzīvoklī dzīvojošā persona), atrodas pagaidu prombūtnē septiņas dienas vai ilgāk, attiecīgajā laikposmā par viņu netiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju un kanalizāciju, kā arī par ūdeni, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
9. Īrnieks iepriekš rakstiski paziņo izīrētājam vai, ja viņš norēķinās patstāvīgi, pakalpojumu sniedzējam par dzīvoklī dzīvojošās personas prombūtni, ja tā ilgs vairāk nekā septiņas dienas pēc kārtas (izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē). Saņemtā informācija par personas pagaidu prombūtni nav izpaužama trešajām personām.
10. Maksa par pakalpojumiem netiek pārrēķināta šādos gadījumos:
10.1. ja pagaidu prombūtnē atrodas persona, kura vienīgā dzīvo dzīvoklī;
10.2. ja par dzīvoklī dzīvojošo personu pagaidu prombūtni netiek paziņots šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā.”
17.09.2013. tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 999, un ar šiem grozījumiem svītroti visi iepriekš minētie punkti, kas noteica pārrēķinu kārtību iedzīvotāju pagaidu prombūtnes gadījumā.
No 2014. gada 19. decembra ir atjaunota maksas par atkritumu izvešanu aprēķinu kārtība – pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita. Taču 2014. gada decembra noteikumu redakcijā vairs nav paredzēti atvieglojumi aizbraukušajiem.
"Par prombūtni ir jāraksta iesniegums gadījumos, kad iedzīvotājam nebūs iespējams nodot ūdens skaitītāju rādījumus noteiktu laika periodu.
Kā aprēķina atkritumu izvešanu - pēc cilvēku skaita dzīvoklī vai pēc dzīvokļu skaita?
17.09.2013. tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 999, ar šiem grozījumiem noteica jaunu komunālo pakalpojumu sadales kārtību attiecībā uz atkritumu izvešanu un ūdens patēriņu – maksu par šiem pakalpojumiem aprēķināja pēc dzīvokļu skaita, nevis pēc cilvēku skaita kā iepriekš.
No 2014. gada 19. decembra ir atjaunota maksas par atkritumu izvešanu aprēķinu kārtība – pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita.
Kā tiek veikts koplietošanas elektrības aprēķins?
Par koplietošanas elektrību aprēķini tiek veikti saskaņā ar Ministru kabineta 12.12.2006. noteikumiem Nr. 999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” (turpmāk tekstā – Noteikumi Nr. 999). Noteikumu Nr. 999 12.6. punkts nosaka, ka par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai, kā arī koplietošanā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai īrnieks maksā atbilstoši dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu skaitam. Maksa tiek aprēķināta atbilstoši elektroenerģijas piegādātāja ikmēneša rēķina summai.
Koplietošanas elektrība tiek patērēta ne tikai gaiteņu apgaismojumam. Lielākais elektrības patēriņš ir inženierkomunikāciju ierīču (lifta, apkures un karstā ūdens cirkulācijas sūkņu) darbināšanai, kā arī teritorijas apgaismojumam. Mājā patērētās koplietošanas elektroenerģijas apjoms pieaug ziemas sezonā, kad darbojas apkures cirkulācijas sūknis un ilgāku diennakts laiku ir ieslēgtas ārtelpu laternas. Līdz ar to pieaug arī maksa iedzīvotājiem. Samazināt elektrības patēriņu diemžēl nav iespējams, jo tad mēs nevarētu nodrošināt īrniekiem liftu, apkuri un karsto ūdeni.
Koplietošanas elektroenerģija tiek patērēta kāpņu telpu, gaiteņu, koplietošanas virtuvju, atpūtas telpu apgaismojumam, kā arī apkures un ūdens cirkulācijas sūkņu darbībai. Maksu par koplietošanas elektroenerģiju aprēķina atbilstoši elektroenerģijas piegādātāja ikmēneša rēķinam, sadalot to uz dzīvokļu skaitu.
Ko darīt, ja kaimiņš trokšņo, uzvedas huligāniski?
Sabiedrisko kārtību sabiedriskās vietās kontrolē Rīgas pašvaldības policija vai Valsts policija. Īrniekam ir tiesības sazināties ar atbildīgo pašvaldības policijas vai Valsts policijas iecirkni un ziņot par kaimiņu skaļo uzvedību, zvanot uz vienoto tālr. 110 jebkurā diennakts laikā. Gadījumos, ja tiek novērota jebkura iedzīvotāja agresīva vai pretlikumīga rīcība ir jāgriežas tiesībsargājošās institūcijās, jo “Rīgas namiem” nav tiesisks nodrošināt pārkāpēju sodīšanu.