Vidzemes tirgus

Vidzemes tirgum patlaban ir bula laiks –  brīdis pirms atdzimšanas. Noris intensīvs darbs pie Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas izstrādes, lai panāktu, ka šis tirgus pilsētas centrā būtu gan rentabls, gan kalpotu kā sociāli nozīmīga telpa dažādām sabiedrības grupām un kultūrvieta.

Vidzemes tirgu līdz ar Rīgas Centrāltirgu un tirgu “Latgale” Rīgā apsaimnieko SIA “Rīgas nami”, kas ir Latvijā lielākais pašvaldībai piederošo īpašumu, iestāžu, sociālo dzīvojamo māju, pašvaldības tirgu apsaimniekotājs un pārvaldītājs, telpu iznomātājs un jauno projektu attīstītājs.

Īsa vēsture

1902. gada 15. oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi moderni Aleksandra tirgus paviljoni. Bet tirdzniecība tur notikusi jau agrāk.

Tirgus šajā vietā darbojies jau kopš 1876. gada – tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojās pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja. Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus Rīgā tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Vidzemes tirgus radies kā priekšpilsētas tirgus, jo šejienes iedzīvotājiem aizkļūt līdz tirgum Daugavmalā un ar iepirkumiem atpakaļ bija apgrūtinoši, tā pilsētas vadība ierāda šeit vietu priekšpilsētas tirgum.

Tirgoties gribētāju bijis tik daudz, ka 1897. gadā tirgus pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Vidzemes tirgus ir viens no visvecākajiem lielajiem Rīgas tirgiem, kas bija galvaspilsētā pirmais, kurā bija izbūvēti labiekārtoti paviljoni. Tā 1902. gada 15. oktobrī Brīvības un Matīsa ielas stūrī tika atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni – pirmā slēgta tipa tirdzniecības halle Rīgā gaļas tirdzniecībai un atklātā halle – citu pārtikas produktu tirgošanai. Tirgus ēku autors bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Tās celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem. Garās, plašās ēkas atdzīvina rotaļīgie frontoni. Tirgus nosaukumu “Vidzemes tirgus” iegūst 1924. gadā.