Atpakaļ

Jaunumi

SPIEGS, KURŠ MANS TĒVS! Īpašais seanss.

BIĻETES

Piektdien 13. septembrī aicinām uz Kino "Splendid Palace", kur notiks filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” īpašais seanss ar diskusiju pirms filmas par Imantu Lešinski, VDK un LPSR Kultūras sakaru komitejas attiecībām.

Sarunā pirms filmas piedalīsies žurnālists Juris Kaža, literatūrzinātniece, monogrāfijas “Dzelzsgriezēji” autore Eva Eglāja-Kristsone, tulks un bijušais LPSR Kultūras sakaru komitejas darbinieks Jānis Celmiņš un viens no filmas “Spiegs, kurš mans tēvs” režisoriem Gints Grūbe.

Par to, kas ir bijis Imants Lešinskis ir bijušas daudz dažādas versijas. Pēc Maskavas Starptautiskā attiecību institūta beigšanas viņš ir laikraksta “Dzimtenes balss” redaktors un Latvijas Kultūras komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētājs Lešinskim nonākot Kultūras sakaru komitejas vadībā 1970. gadā ar viņa gādību uz ārzemēm izbrauca vairāki simti latviešu inteliģences redzamākie pārstāvji, kuru galvenais uzdevums bija propagandēt padomju iekārtas sasniegumus. 1978. gadā, būdams ANO ierēdnis Ņujorkā ASV, Lešinskis kopā ar sievu un meitu lūdz politisko patvērumu. Latvijā saistībā ar Lešinska pārbēgšanu valdīja uzskats, ka tā bijusi PSRS VDK plānota un kontrolēta operācija, lai viņu iefiltrētu amerikāņu specdienestā. Skaidrojumi par Imanta Lešinska pārbēgšanu Kultūras komitejā netika izplatīti. 80. gadu sākumā Imants Lešinskis nolēma informēt trimdas sabiedrību par Kultūras sakaru komitejas darbu un VDK mērķiem, viņš uzstājās latviešu centros ASV, Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, Dānijā, publicēja savu grāmatu “Kalpības gadi” trimdas presē. Trimdas latviešu sabiedrībā Imanta Lešinska aktivitātes tiek vērtētas dažādi, vieni viņu uzskatīja par varoni, citi par VDK provokatoru.

 

 

 

-------- PAR FILMU-------

Filma "Spiegs, kurš mans tēvs" ir personisks stāsts par to, ko nozīmē piedzimt spiega ģimenē un atrasties aukstā kara aizskatuvē. Filma vēsta par tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes dzīvesstāstu un notikumiem, kas risinājās pirms 40 gadiem. 1978. gadā Ieva kā studente viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kurš tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā  ANO, nolēma pārbēgt ASV pusē un šo piedāvājumu izteica arī savai meitai. Ģimenei tika piešķirtas jaunas personu identitātes un piedāvāts sākt dzīvi kā citiem cilvēkiem. 80. gadu vidū, pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar VDK darbību Latvijā izgaismojošiem faktiem, viņš nenoskaidrotos apstākļos nomira.

Filma piedzīvoja startptautisko pirmizrādi Šefildas dokumentālo filmu festivālā 2019. gada jūnijā.

Filmas režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmi un Gints Grūbe,  operators ir Aigars Sērmukšs, filmas montāžas režisors Armands Začs, komponisti Janek Murd, Jan Trojans,  skaņu režisors Lukaš Ujčik, filma veidota filmu studijā Mistrus Media kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju Kick Films, Čehijas kompāniju 8 Head Productions, Igaunijas kompāniju “Pimik”. Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs,  Creative Europe Media atbalsta programma, Čehijas un Igaunijas filmu institūts, Bavārijas filmu fonds, kā arī Vācijas sabiedriskā televīzija ARD/RBB, BR, Čehijas sabiedriskā televīzija, Latvijas televīzija, un Igaunijas sabiedriskā televīzija ERR. 

 



Share


– Drukāt dokumentu